Vēsture

KUZŅECOVA PORCELĀNA FABRIKA RĪGĀ

Rakstā atklāta Kuzņecova porcelāna fabrikas Rīgā vēsture: pirmajā daļā aplūkota Kuzņecovu porcelāna un fajansa fabriku veidošanās un darbība Krievijas impērijā; otrajā daļā autore pievēršas Kuzņecovu porcelāna un fajansa fabrikai Rīgā, savukārt noslēdzošā daļā vēsta par Kuzņecovu ģimenes likteņiem to saistībā ar plašākām vēsturiskām norisēm.

PORCELĀNA MĀKSLINIECE ZINA ULSTE (1928–2006)

KERAMIĶE ILGA VANAGA

Izteikta pēckara modernisma estētika, vienkāršotas ģeometriskas formas, dekorētas ar spilgtas krāsas izteiksmīgiem grafiskiem elementiem - tā varētu raksturot keramiķes, Rīgas Porcelāna fabrikas mākslinieces Ilgas Vanagas radošo pieeju tiražētās porcelāna produkcijas īstenošanā 20. gs. 60. gados.

ARHEOLOĢISKI UN ETNOGRĀFISKI PĒTĪJUMI PAR JAUNĀKO LAIKU UN MŪSDIENU KERAMIKU

Dumpe B. 2011. Svēpētās keramikas izcelsme Latvijas podniecībā. Arheoloģija un Etnogrāfija, 25. laid. Rīga – 283.-293. lpp.

BAIBAS DUMPES PUBLIKĀCIJAS PAR VIDUSLAIKU UN JAUNO LAIKU KERAMIKA LATVIJĀ

Dumpe B. 2006. Podniecība latviešu folklorā. Kultūras krustpunkti III. Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnisko rakstu krājums, Rīga – 32.-43. lpp. Pieejams: https://www.culturecrossroads.lv/index.php/cc/article/view/349/321 

BAIBA DUMPE PAR BRONZAS UN DZELZS LAIKMETA KERAMIKU LATVIJĀ

Dumpe B. 2010. Senākās podniecības krāsnis Latvijā. Starptautiskās konferences rakstu krājums „Pa somugru pēdām Baltijas jūras krastā” Turaidā, 2009. gada 23. aprīlis. Rīga: Zinātne, 67-75.

BAIBA DUMPE  PAR NEOLĪTA KERAMIKU LATVIJĀ

Dumpe B., 2003. Jauni atzinumi par neolīta klājošās auklas keramiku. Arheoloģija un Etnogrāfija, 21. laid. – 110.–117.lpp. Pieejams: https://www.researchgate.net/publication/397654936_Jauni_atzinumi_par_neolita_klajosas_auklas_keramiku 

Andris Pallo amata mākslu apguva Tukuma keramikā, izmācījies par izcilu veidotāju.. Talantīgs, ar formas izjūtu, labs gravētājs, kurš spējis darbus vienlīdz labi izdarīt ar abām rokām. Tik pat labi spēja uztaisīt ozolkoka mēbeles, tai skaitā arī keramikas virpu, uz kuras pats strādāja 80-to gadu beigās.