Ginta Elksne. KUZŅECOVA PORCELĀNA FABRIKA RĪGĀ

KUZŅECOVA PORCELĀNA FABRIKA RĪGĀ

Rakstā atklāta Kuzņecova porcelāna fabrikas Rīgā vēsture: pirmajā daļā aplūkota Kuzņecovu porcelāna un fajansa fabriku veidošanās un darbība Krievijas impērijā; otrajā daļā autore pievēršas Kuzņecovu porcelāna un fajansa fabrikai Rīgā, savukārt noslēdzošā daļā vēsta par Kuzņecovu ģimenes likteņiem to saistībā ar plašākām vēsturiskām norisēm.

Fragments no Gintas Elksnes, Rīgas valstpilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs dokumentu sistēmu vadītājas, sagatavotā materiāla par Kuzņecova porcenāla fabriku Latvijā. Pilns materiāla teksts pievienotajā dokumentā

2. Kuzņecovu porcelāna fabrika Rīgā.

Pirmo porcelāna un fajansa fabriku Baltijā nodibināja Sidors Terentjevičs Kuzņecovs 1841. gadā Dreiliņmuižā Rīgas pievārtē (tagadējā Ķengaragā) kā S. T. Kuzņecova porcelāna un fajansa fabriku. Ražošana tika sākta 1843. g. Toreiz tā bija Rīgas pievārte. Pirmie strādnieki ieradās no Maskavas guberņas – Kolomenskas apriņķa ciemiem, Gžeļas un Duļevas manufaktūras.. Rīgas fabrikā 1841.-1851. gadā ražoja tikai pusfajansa izstrādājumus. 1851. gadā pēc divu jaunu cehu uzcelšanas sāka ražot porcelāna izstrādājumus.

Rīga nebija izvēlēta nejauši. Tā tajā laikā bija Krievijas Impērijas daļa. Lai arī Latvijā nav porcelāna ražošanai nepieciešamo izejvielu, Rīgas ģeogrāfiskais stāvoklis nodrošināja labu pieeju ostām, arī dzelzceļa līnijas deva iespēju gan piegādāt izejvielas, gan nogādāt produkciju pasūtītājam. Kuzņecovu lētie un kvalitatīvie izstrādājumi pamazām izkonkurēja ārzemju izstrādājumus, un to veicināja arī Krievijas impērijas protekcioniskā muitas politika, kas veicināja izejvielu ievešanu, bet lika šķēršļus gatavās produkcijas importam. Turklāt jau no 17. gadsimta Rīgā bija liela vecticībnieku kopiena, kur tie apmetās, bēgot no vajāšanām Krievijā.

Uzņēmums vislielāko uzplaukumu piedzīvoja Sidora dēla Matveja Kuzņecova laikā. Matvejs pēc Sidora nāves 1864. gadā, būdams 18 gadu vecs, pārņēma uzņēmuma vadību (līdz pilngadības sasniegšanai 1867. gadā darbojās ar precēto māsu vīriem kā aizbildņiem). Dzimis Duļevā, Matvejs agri sāka apgūt iemaņas uzņēmuma vadīšanā – tēvs viņu 15 gadu vecumā nosūtīja uz Rīgu, lai dēls praksē apgūtu porcelāna ražošanas un fabrikas vadīšanas nianses. Matvejs bija beidzis Rīgas Komercskolu.

1870. g. fabrikā jau strādāja 525 cilvēki un darbojās 11 gorni. Gadā saražotās porcelāna produkcijas vērtība bija 130 tūkstoši rubļu, bet fajansa – 150 tūkstoši rubļu, kas bija vairāk nekā Duļevas rūpnīcā. 14 gadus vēlāk šie skaitļi jau bija divkāršojušies.

1872. gadā fabrikas nosaukumu tika mainīts uz “M. S. Kuzņecova porcelāna un fajansa trauku sabiedrība”. Izejvielas Rīgas fabrikai piegādāja no Krievijas impērijas citām guberņām, kā arī ārvalstīm – Vācijas, Holandes, Francijas, Skandināvijas, bet ogles no Anglijas. Daļa gatavās produkcijas tika pārdota vietējā tirgū un citās Krievijas impērijas guberņās, produkcija tika eksportēta uz Angliju, Holandi, ASV u.c. valstīm.

1887. g. Matvejs Kuzņecovs nodibināja “M. S. Kuzņecova porcelāna, fajansa un majolikas izstrādājumu ražošanas sabiedrību” un apvienoja tajā visas savas rūpnīcas. Sabiedrības valde un galvenā tirgotava atradās Maskavā. Tajā ietilpa arī fabrika Rīgā, kas 1887. gadā nomainīja nosaukumu uz „M. S. Kuzņecova sabiedrības porcelāna un fajansa fabrika”. Fabrika iekļāvās lielākā Kuzņecovu uzņēmumā, kam piederēja arī lielas rūpnīcas Duļevā, Novgorodā, Verbilkos u.c. Sākās strauja Kuzņecova ražotņu komerciālā augšupeja. Tā, 1908. gadā fabrikā tika izgatavoti vairāk kā 22,3 miljoni keramikas izstrādājumu. No tiem 11,4 miljoni bija porcelāna, 3,7 miljoni fajansa un 7,1 miljons pusfajansa trauku. 1913. gadā Rīgas fabrikā strādāja 2650 cilvēki.

Sākoties Pirmajam pasaules karam un tuvojoties frontei, 1915. gadā ražošana tika pārtraukta un fabrikas iekārtas, izejvielas un gatavā produkcija tika izvesti uz citām Kuzņecova sabiedrības fabrikām Krievijā. Bēgļu gaitās devās arī daudzi fabrikas strādnieki ar ģimenēm. Kara laikā fabrika ļoti cieta, vairāki korpusi bija pilnībā vai daļēji uzspridzināti.

“M. S. Kuzņecova sabiedrības porcelāna un fajansa fabrikas” kopskats. 1927.g. Foto: Ivans Laminskis. Rīgas Porcelāna muzeja krājums

Viss par fabriku - dokumentā pielikumā.

Titulattēls: Krūkas “Anniņa” un “Pjero”. “M. S. Kuzņecova sabiedrības porcelāna un fajansa fabrika”. 1920-1933. Rīgas Porcelāna muzeja krājums.