KERAMIKAS NODAĻA LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJĀ
1924. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā tika izveidota un uzsāka darbu Keramikas meistardarbnīca Rūdolfa Pelšes vadībā. Viņa darbības pamatā ir laikmetīgās keramikas attīstība, kas apvieno senās tautas darba tradīcijas un jaunās tehnoloģijas. Liela nozīme tika pievērsta keramikas laboratorijas dibināšanai jaunu tehnoloģisko procesu risināšanā, vietējo dabas materiālu izmantošanā un nacionālā porcelāna ražošanas nepieciešamībai. Kompozīcijas uzdevumos papildu dekoratīviem traukiem, servīzēm un keramikas skulptūrām tika veidota būvkeramika – kamīni, strūklakas. Šie studentu darbi iemantoja vērību. 1937. gadā Parīzē starptautiskajā mākslas izstādē Māksla un tehnika akadēmija saņēma Diplome d’honneur par keramikas meistardarbnīcas studentu darbiem. Klasicisma un Art Deco stila ietekme bija raksturīga gan Rūdolfa Pelšes, gan studentu diplomdarbos. Studenti apguva arī tēlotājmākslas pamatus un zinātnisko priekšmetu programmas.
Pēckara periods (1944-75) Pēckara periods (1944–1975) bija sarežģīts. Daudzi pedagogi bija izsūtīti vai krituši karā. Lai arī materiālā un tehniskā bāze bija iznīcināta, tomēr Mākslas akadēmija darbu atsāka. Tika izveidota Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļa. 1963. gadā keramikas specialitātei pievienoja arī stikla māksliniecisko apstrādi. Valsts ideoloģijai bija liela ietekme mācību programmu izveidē – tautas keramikas studijas, jaunu formu un dekorēšanas paņēmienu meklējumi, rūpniecības attīstības pieprasījums pēc jauna dizaina izstrādājumiem. Radošie meklējumi veicināja mākslinieku individuālo rokrakstu veidošanos. Pedagogu – Margitas Melnalksnes un Sarmītes Ozoliņas – darbi Prāgā 1962. gadā izstādē Modernā keramika tika godalgoti. Šī atzinība radoši ietekmēja arī mācību procesu, paplašinot uzdevumus. 1972., 1975. un 1976. gadā pedagogs Pēteris Martinons Faencā (Faenza) Itālijā ieguva zelta godalgas. Sadarbība ar keramikas rūpnīcām praksēs un diplomdarbu veidošanā palīdzēja studentiem izprast keramikas tehnoloģijas procesus reālā vidē.
1993. gadā tika izveidota Keramikas meistardarbnīca, kuru vadīja profesors Pēteris Martinsons. Akadēmija ieviesa bakalaura un maģistra studiju programmas. Mācību procesā studenti apguva podniecību, keramikas būvniecības tehniku, formu apgleznošanu un paraugu veidošanu rūpnieciskām vajadzībām, tāpat tika veidoti vides objekti keramikas materiālā un meklēti konceptuāli keramikas risinājumi. Studentu izstāžu organizēšana un piedalīšanās starptautiskos studentu simpozijos bija mācību procesa kopums.
2001. gadā Keramikas katedras mācību darbu veido pedagogi – prof. Dainis Lesiņš, asoc. prof. Jevgeņija Loginova, asoc. prof. Dainis Pundurs, asoc. prof. Līga Skariņa un docents Ainārs Rimicāns. Apmācības programmā ietilpst: keramikas kompozīciju studijas, keramikas dekorēšana (apgleznošana) un vides objektu radīšana, dažādu keramikas materiālu iepazīšana, kā arī pamats izpratnei par dedzināšanas veidu nozīmi keramikas darbu radīšanā. Tiek īstenota aktīva studentu piedalīšanās ERASMUS+ un CIRIUS programmās. Keramikas katedras maģistra Ata Šnēveļa vadībā tika ieviesta profesionālā doktorantūra, tāpat tiek organizētas jaunu tehnoloģiju meistarklases un studentu starptautiskie simpoziji.
Ilustrācijai izmantoti Viļa Vasariņa (1906–1945), Georga Kruglova (1905–1984), Margitas Melnalksnes (1909–1089), Sarmītes Ozoliņas (1929–1994), Pētera Martinsona (1931–2013), Daiņa Pundura, Daiņa Lesiņa, Līgas Skariņas, Jevgenijas Loginovas un Aināra Rimicāna darbi. Foto no LMA keramikas katedras arhīva.
Materiālu sagatavoja Līga Skariņa, LMA asoc. prof. , LMA keramikas nodaļas pedagogu, studentu un absolventu darbu izstādei Mondovi Keramikas muzejā, Itālijā
