KRISTĪNE CUKURA
Keramiķi Kristīni Cukuru perfekti raksturo abi Siguldas izstādē “Atļaujies vairāk!” izstādītie darbi.
"Pretī vējam 2", par ko māksliniece pati saka: "Keramikas kannas veidotas tā, lai radītu ilūziju par vēja ietekmi. Liepājā ir raksturīgs stiprs vējš, kas ietekmē pilsētu, reklāmas stabus, plakātus un luksoforus. Un tā arī radās darba iecere. Kannas , ko vējš saloka, un tās deformējas. Pretvējā ir jābūt stipram un nedrīkst padoties. Atgriezos pie kannu tēmas pēc ilga laika. Kādreiz bija māla servīze ar līdzīgu variāciju."
Otrs darbs - "Met pirmais!" "Akmens ir ietilpīgs simbols, un man saistās ar tekstu no Bībeles. Mēs bieži viens otru apmētājam ar akmeņiem, jeb aizrādījumiem par nepareizībām, grēkiem, citādību. Galvenais atrast vainīgo. Reti, kad spējam iedziļināties problēmās un ieskatīties sevī. "
Divi formā un raksturā pilnīgi atšķirīgi darbi, un abi - saturiski ietilpīgi. Pārliecinoši atrisinātā deformācija un nevainojami tīrā forma kā izteiksmes līdzeklis, katrs savā īstajā vietā, savā stāstā. Tējkannu bagātā formu plastika un akmeņu elegantā, tīrā silueta līnija, forma, kurā nav nekā lieka. Katrs darbs runā savā valodā, bet uzrunā abi!
Kristīnes Cukurs darbi šajā izstādē daudziem ir pārsteigums, jo autore ir plaši pazīstama kā izcila virpotāja, kas saglabā un turpina Kurzemes keramikas tradīcijas. Runājot par daudzajiem amatnieku tirgiem visā Latvijā, keramiķe saka: "Vai tad ir tur daudz zaru kannu, daudz ir Rucavas pīpju krūžu? Es domāju, ka nav. Ar to mēs, kurzemnieki, varam lepoties, ka mums ir sava keramika!” Un tiešām - Kristīnes virpotās kannas ir vieglas un košas, ar Rucavai raksturīgajiem ornamentiem. Vēl ir Ziemassvētkiem radītās krūzes, kuras galīgi nepraktiskas. Tajās var ielikt svecīti, tad nodzēst elektrisko gaismu, un būs gaismas raksti uz sienām. Viņa virpo gan bļodas, gan podus, mazās krūzītes, sviesta traukus, kuros var glabāt arī sieru - visu, ko ikdienā lietojam. Kristīne saka: "Māls ir īpašs materiāls – uztur mitrumu, labu vidi, un siers neapkalst. Kādreiz ir bijuši arī podi, kuros glabāta maize.”
Kristīnes darbnīca ir Liepājas pusē “Virzu” mājās, Paplakā , Virgas pagastā. Viņa bieži vada virpošanas meistarklases dažādās Latvijas vietās, piedalās izstādēs un māca keramiku.
Ilustrācijai izmantotas Ģirta Gertsona, Kristīnes Cukuras personiskā arhīva un LKA arhīva fotogrāfijas
