IMANTS KLĪDZĒJS
Droši vien labāk par Imantu pašu un Māri Branci mākslinieka daiļradi neraksturos neviens: "Keramiskais materiāls ar savu raksturu un īpašībām ir tas, ar ko varam veidot filozofiskus darbus“. Turpat mākslinieks turpina: „Mans kā autora pienākums ir izprovocēt domāšanu, uz jaunas valodas iegūšanu. Jo būtībā tā ir mākslas valoda, ko viņš [skatītājs], šeit atnākot, ieraudzīs“. Tas nozīmē, ka Imants Klīdzējs cenšas lauzt stereotipus, kas ļaudīm asociējas ar vārdu „keramika“."
Par darbu, ko var uzskatīt par mākslinieka radošā darba kvintesenci, kā teicis Māris Brancis, filozofiju mālā, autors pats saka: "Appassione Tempo ir konceptuāls darbs, kurā keramikas materiāls izmantots kā izteiksmes veids, lai radītu dialogu starp detaļām un atklātu to savstarpējās attiecības. Ikviena forma ietver nebeidzamu detaļu dalījumu, tajā iekodētā informācija sniedz informāciju par tās apjomu, raksturu, piesātinājumu un īpatnībām. Gluži kā digitālajā fotogrāfijā pikseļi. Jo lielāks šo pikseļu skaits, jo labāka attēla kvalitāte.
Salīdzinošā veidā mēs varam sadalīt laiku, kurā detaļas ir ar mums notikušie piedzīvojumi. Stundas pārtop dienās un krājas nedēļās. Tā kārtojas gadi, gadu desmiti. Līdz vesels mūžs. Un ikviena šī Lieluma stunda ir nozīmīga ar sevī ietverto “mazo” informāciju. Vai mums būs iespējams nolasīt? Vai tai būs kāda nozīme? Šodien. Un rīt. Autors meklējis ceļus, lai rastu atbildi (“Lietus dienas”, 1986), (“Tai balsij”, 1991), (“Arhipelāga keramika” 1991), (“Es esmu dzīvs”, 2009), (“Kustības dimensija” 2018), (“Tumšā saule” 2019). Un vēl aizvien viennozīmīgas atbildes nav. Šobrīd autoram keramika ir svarīga kā izteiksmes veids! Kompozīcija Appassione Tempo nosaukums pie autora ieradās ar brīnišķīgu materiālu, kas atklājās tā priekšā ar visu sev raksturīgo pievilcību. Bet nosaukums? Varbūt tam ir kāda saistība ar mūziku? No nošu valodas – aizrautīgi. Lūk, kā sanāk – Aizrautīgi laikā.
P.S. Man ir svarīgs šis Laiks!"
Imants ir spilgta personība Latvijas keramikā un viņa devums Latvijas kultūrvides veidošanā ir patiesi nozīmīgs - noborigamas simpozijs, kad cepļa kurināšanai šogad jau 19. reizi Salacgrīvā pulcējās Latvijas un citu valstu keramiķi, ir Imanta izveidots un īstenots, Salacgrīvas Mākslas skolas dibinātājs un direktors, Cimzes balvas laureāts. Piedalījies neskaitāmās izstādēs un simpozijos, rīkojis personālizstādes.
Un, kā rakstīts Arterritory: "Īpašas un neatkārtojamas ir arī Imanta Klīdzēja fotogrāfijas. Mākslinieks lieliski izjūt smalkākās nianses, notverot, fiksējot ātri gaistošo. Viss saplūst vienā, vai tas būtu porcelāns, kūstošs sniegs vai ūdens pēdas smiltīs."
Ilustrācijai izmantotas Imanta Klīdzēja, LKA arhīva un nezināmu autoru foto
