Inese Pētersone. Izstāde "ATĻAUJIES RISKĒT UN PASTĀSTĪT!"

Izstāde ATĻAUJIES RISKĒT UN PASTĀSTĪT!

ir plašākā Siguldas keramikas svētku piecu izstāžu programmā, tajā piedalās četrdesmit pieci autori ar vairāk kā piecdesmit darbiem. Laikmetīgā, mūsdienu keramika. No vienas puses – tā turpina un attīsta 20. gs. 60. gados aizsākto dekoratīvās mākslas virzienu, kurā izcilus starptautiskus panākumus vēlāk guvuši mūsu mākslinieki Pēteris Martinsons, Latvīte Mednece, Silvija Šmidkena un Leons Lukšo, Skaidrīte Cihovska, Rita Einberga – sarakstu var turpināt vēl un vēl. Skatoties plašāk – tā šo gadu laikā ir ļoti mainījusies. Jauni materiāli, jaunas tehnikas, plašāks tehnoloģiju pielietojums, vairāk iespēju eksperimentēt. To parāda arī izstādes darbu plašais klāsts. Izstāde Siguldas devonā ietver pēdējos gados radītos laikmetīgās keramikas darbus – eksponēti mūsu vadošo mākslinieku, jauno autoru un vēl studējošo jauniešu darbi – pilns šodienas keramikas spektrs.

Māls šķiet tik ierasts un visiem saprotams materiāls, bet izstādē tas atklājas pavisam negaidītās formās (Diānas Mežeckas darbs Palaist vējā), sarežģītās, precīzās un reizē emocionālās kompozīcijās (Rudītes Jēkabsonas darbs Rudens ziedi) un pārsteidzošos eksperimentos (Ilze Emse Kāpēc…, Līga Skariņa Kad ķieģelis sadalās).

Daudzi mākslinieki strādā ar akmensmasu, kas dod plašas iespējas formas veidošanā. No skaidras, atturīgas formas (Kristīnes Cukuras darbs Met pirmais!) līdz ekspresīviem veidojumiem (Maruta Gredzena Vidusjūras Metamorfozes), no ģeometrijas (Dainis Lesiņš Burano no sērijas Labirinti) līdz plastiskam veidojumam (Kristīne Niedrāja Selfcare) vai abu apvienojumam (Imants Klīdzējs Appassione Tempo).

Porcelāns – kaprīzākais no visiem keramikas materiāliem. Elegants, tīrs, tomēr niansēm un gaismēnām bagāts (Diāna Boitmane Ainava #1 un Ainava #2), cēls un trausls kā Ilonas Romules X-RAY / Rentgens, kur izsmalcinātas detaļas un smalks apgleznojums vienlīdz nozīmīgi. Vai kā Jutas Rindinas Kaprīze ar austrumu piegaršu, kur formas saspēle ar bagātīgo zemglazūras zīmējumu un zeltu ļauj iztēloties saikni ar porcelāna dzimteni.

Dažādu materiālu apvienojums vienā darbā (Marta Prēdele Domas un līkloči), pārsteidzoši mūsdienīgs sen aizmirsts vecais (enkaustikas tehnika Haralda Jegodzienska darbā Man iepretim. (Slavas dziesma simpozijam – Ventspils 2024)).

Tas ir tikai īss ieskats izstādē. Interesanti, ka ekspozīcija ne tikai izceļ katru no darbiem, bet arī sniedz ieskatu tajā, kā un no kā top darbi – no materiāliem un darbarīkiem līdz pat iespējai ielūkoties keramiķu darbnīcās.

Foto: Vents Āboltiņš, Gatis Vilaks, izmantotas arī LKA arhīva fotogrāfijas