MOZAĪKAS JELGAVAS SVĒTĀ SIMEONA UN SVĒTĀS ANNAS PAREIZTICĪGO KATEDRĀLĒ
MOZAĪKAS JELGAVAS SVĒTĀ SIMEONA UN SVĒTĀS ANNAS PAREIZTICĪGO
KATEDRĀLĒ
Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle ir viena no piecām Latvijas pareizticīgo katedrālēm. Krievijas cars Pēteris I, 1711. gadā apprecinot savu brāļa meitu Annu Ivanovnu ar Kurzemes un Zemgales hercogu Frīdrihu Vilhelmu, bija saņēmis no hercoga solījumu, ka Jelgavā tiks uzcelta pareizticīgo baznīca. Tā katedrāle arī ieguva savu nosaukumu - par godu hercoga sievai Annai Joanovnai Ketlerei, kura 1730. gadā kļuva par Krievijas imperatori Annu I. Tā kā Jelgavā jau bija Svētās Annas baznīca (luterāņu), pareizticīgo dievnamu iesvētījuši par godu svētajam taisnajam Simeonam Dievsaņēmējam un svētajai Pravietei Annai.
Pati pirmā koka baznīciņa bija hercogienei Annai Ivanovnai pie hercoga pils apmēram tur, kur tagad ir Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs. Tai blakus ielas otrā pusē 1726. gadā pārējiem pilsētas iedzīvotājiem uzcēla koka pareizticīgo baznīcu. Tās vietā 1750. gadā uzbūvēja pildrežģa ēku ar četrstūrainu zvana torni. 1774. gadā tika likti pamati jaunai baznīcai pēc arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta. Baznīcu iesvētīja 1780. gadā. Svētā Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrāle ir pirmā pareizticīgo baznīca Zemgalē.
19. gadsimta otrajā pusē strauji pieauga Jelgavas pareizticīgo draudzes locekļu skaits, un tobrīd esošā dievnama ēka izrādījās pārāk maza, lai uzņemtu visus ticīgos. Šodien redzamā Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle uzbūvēta ar Krievijas cara Aleksandra III finansiālu atbalstu pēc arhitekta N. Čagina projekta no 1890. līdz 1892. gadam, daļēji saglabājot iepriekšējās, pēc arhitekta F. B. Rastrelli projekta 1774. gadā celtās baznīcas pamatus un altāra daļu. Jelgavas katedrāles ēka ir celta krievu stilā, apvienojot to ar eklektikas stila formām. Ēkas arhitektoniskajā veidolā ir vērojamas arī Art Nouveau iezīmes. Lielais ķiverveida kupols veido celtnes centrālā cilindra noslēgumu, centrālais cilindrs balstās uz vecā dievnama sienām, kuras ir pārbūvētas, piešķirot tām arku formu. Četros ēkas stūros atrodas pakāpienveida trompi jeb nišvelves. Divi mazo kupolu pāri vainago sānu piebūves, kuras paplašina dievnama apjomu. No rietumu puses ir piebūvēts zvanu tornis, torņa noslēgumu veido teltsveida kupols, bet virs priekšnama slejas divi nelieli sīpolveida jumolu pāri. Dievnama apmeklētājiem paveras plašs interjers, kaut gan no ārpuses ēka nepavisam nešķiet tik liela un tā harmoniski iekļaujas apkārtējā pilsētas vidē.
Katedrāle cieta no postījumiem II Pasaules kara un padomju varas laikā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tā tika atdota pareizticīgo draudzei un uzsākta tās atjaunošana (1993-2003). Katedrāles zvanu tornī ir deviņi zvani, lielākais zvans sver 830 kilogramu.
Laikā no 2005. līdz 2010. gadam baznīcai izveidotas vairākas mozaīkas. Ziemeļu fasādē virs ieejas atrodas Jēzus portrets, ieejas kreisajā pusē – Sv. Annas, bet ieejas labajā pusē – Sv. Nikolaja mozaīka. Dienvidu fasādi rotā trīs metrus augsts Jēzus tēls, virs kura izvietota eņģeļa jeb Svētā gara mozaīka. Baznīcas tornī ierīkotas četras Ø120 cm rotondas – Jēzus, Sv. Marijas, Sv. Jāņa un Sv. Pētera attēli. Rietumu fasādē izvietotas Sv. Pētera un Sv. Serafima mozaīkas. Pašu baznīcu viena metra augstumā virs zemes apvij ornamentāla mozaīku josla.
Mozaīku autores – Daina Zvanītāja, Irēna Vipule, Inese Pētersone.
Informācijas avoti: https://www.visit.jelgava.lv/ , https://www.atrastalatvija.lv/objekts/jelgavas-sv-simeona-un-sv-annas-pareizticigo-katedrale/
Izmantotas DII keramikas studijas arhīva fotogrāfijas
